Kā pirmo savā "kultūras plauktā" varu ielikt grāmatu "RAIŅA PĒDĒJĀ VASARA. Atmiņas un fotogrāfijas".
"Raiņa pēdējā vasara" ir mūziķa un fotogrāfa Olīva Mētras atmiņas par Raiņa pēdējo vasaru, viņa nāvi 1929.gada 12. septembrī un četrām dienām pēc tās. Olīvs Mētra ne tikai uzņēma Raiņa mūža pēdējās fotogrāfijas, bet arī bija dzejnieka pēdējo dienu tuvākais draugs. Grāmata ir ļoti patiesa, jo tā balstīta tikai uz Mētras personīgajām atmiņām un notikumu redzējumu. Atmiņas līdz šim (2015.gadam, jeb Raiņa un Aspazijas gadam) nav bijušas publicētas.
Kā par lēmumu, pierakstīt atmiņas, raksta pats Olīvs Mētra:
"Kad Rainis dažas dienas pēc manas ciemošanās slēdza uz mūžu savas acis, tad nodomāju sīkumos uzrakstīt viņa pēdējo dienu sarunas ar mani, kā arī visus savus iespaidus un pārdzīvojumus sakarā ar lielā dzejnieka nāvi. "
Ņemot vērā Raiņa 150. jubileju šā gada 11. septembrī, biju nolēmis izlasīt kādu grāmatu par Raini. Vēlējos vairāk iepazīt tieši dzejnieka personību, nevis tā plašo daiļradi, un grāmata "Raiņa pēdējā vasara" tam bija kā radīta.
Būdams veco fotogrāfiju entuziasts, mani sākotnēji vairāk aizrunāja tieši Olīva Mētras uzņemtie fotogrāfiju retumi. Grāmatā arī tiek aprakstīts, kā tika uzņemta slavenā fotogrāfija ar Raini peldkostīmā (starp citu, tā tāda nav vienīgā) un Raiņa fotogrāfijas kopā ar Aspaziju pie Majoru vasarnīcas dārza mājiņas.
Grāmata izceļ Raiņa cilvēcību, tā atvērtību pret cilvēkiem un vienkāršo ikdienu vecumdienās Jūrmalā.
"Raiņa pēdējā vasara" mani tiešām aizrāva, tās nelielais (tikai 70 lpp) toties ļoti ietilpīgais saturs perfekti iezīmē gan tā laika atmosfēru, gan šīs pāris nedēļas, kurās Rainis ar Olīvu Mētru kļūst par tuviem draugiem, gan Mētras izjūtas Raiņa slimības laikā un pēc dzejnieka nāves.
Manuprāt, liela vērtība grāmatā ir arī tam laikam raksturīgajiem vārdiem, kā piemēram "uzņemties", kuru lieto mūsdienu vārda "fotografēties" vietā.
Es iesaku izlasīt šo grāmatu jebkuram, kas interesējas par Raini, Latviju 20.gadsimta 20.gadu beigās, vai kuriem vienkārši patīk grāmatas ar patiesiem notikumiem.
Mans vērtējums ir 8/10
jo ir vēsturiski ļoti vērtīgs, notikumiem un sajūtām bagāts, bet būdams atmiņu romāns, tas šķiet pārāk viendabīgs. un tam pietrūkst māksliniecisko īpašību.
Ņemot vērā Raiņa 150. jubileju šā gada 11. septembrī, biju nolēmis izlasīt kādu grāmatu par Raini. Vēlējos vairāk iepazīt tieši dzejnieka personību, nevis tā plašo daiļradi, un grāmata "Raiņa pēdējā vasara" tam bija kā radīta.
Būdams veco fotogrāfiju entuziasts, mani sākotnēji vairāk aizrunāja tieši Olīva Mētras uzņemtie fotogrāfiju retumi. Grāmatā arī tiek aprakstīts, kā tika uzņemta slavenā fotogrāfija ar Raini peldkostīmā (starp citu, tā tāda nav vienīgā) un Raiņa fotogrāfijas kopā ar Aspaziju pie Majoru vasarnīcas dārza mājiņas.
Grāmata izceļ Raiņa cilvēcību, tā atvērtību pret cilvēkiem un vienkāršo ikdienu vecumdienās Jūrmalā.
"Raiņa pēdējā vasara" mani tiešām aizrāva, tās nelielais (tikai 70 lpp) toties ļoti ietilpīgais saturs perfekti iezīmē gan tā laika atmosfēru, gan šīs pāris nedēļas, kurās Rainis ar Olīvu Mētru kļūst par tuviem draugiem, gan Mētras izjūtas Raiņa slimības laikā un pēc dzejnieka nāves.
Manuprāt, liela vērtība grāmatā ir arī tam laikam raksturīgajiem vārdiem, kā piemēram "uzņemties", kuru lieto mūsdienu vārda "fotografēties" vietā.
Es iesaku izlasīt šo grāmatu jebkuram, kas interesējas par Raini, Latviju 20.gadsimta 20.gadu beigās, vai kuriem vienkārši patīk grāmatas ar patiesiem notikumiem.
Mans vērtējums ir 8/10
jo ir vēsturiski ļoti vērtīgs, notikumiem un sajūtām bagāts, bet būdams atmiņu romāns, tas šķiet pārāk viendabīgs. un tam pietrūkst māksliniecisko īpašību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru