Otas triepiens Elitas Patmalnieces

"Levitācija"

 

• Kultūras "plaukts": Mākslas izstāde
• Autore: Elita Patmalniece
• Vieta: mākslas galerija Putti
• Apmeklējuma datums: 05.03.2016.

 

 

No 4. līdz 23. martam mākslas galerijā "Putti" bija iespējams apskatīt plaši pazīstamās latviešu mākslinieces Elitas Patmalnieces interaktīvo personālizstādi Levitācija. Izstādē viena telpas siena tika veltīta izstādes apmeklētājiem, lai tie pēc pašu patikas varētu izkrāsot kādu zīmējuma gabaliņu, tādā veidā arī paši izbaudot šo interesanto mākslas meditāciju. Izstādei gan bija neliels apjoms, bet tajā izstādītie darbi bija ļoti izteiksmīgi un spilgti attēloja mākslinieces rokrakstu.

 Apmeklējot izstādi, man laimējās arī tā lieliskā iespēja satikt pašu mākslinieci darba procesā un labāk iepazīt izstādes būtību un tās ideju tapšanu.

 "Levitācija" sniedz lielisku iespēju pabaudīt mākslu brīvi, atvērti un vēl pie tam bez maksas, kā radīta cilvēkiem, kas nav lieli nopietnās mākslas gardēži, bet vēlas dzīvei nedaudz vairāk krāsas.

 

Mans vērtējums: 6/10, neliela un ļoti gaumīga izstāde

 

Vairāk informācijas: http://putti.lv/arhivs/elitas-patmalnieces-personaliztade-levitacija

 

 

Skaistais un baisais

"Cilvēks, kas smejas"

• Kultūras "plaukts": Teātris
• Režisore: Rēzija Kalniņa
• Žanrs: muzikāla drāma, traģēdija
• Vieta: Latvijas Nacionālais teātris
• Apmeklējuma datums: 30.12.2016.

 

  Rēzijas Kalniņas izrāde "Cilvēks, kas smejas" veidota pēc Viktora Igo dramatiskā romāna motīviem un Imanta Kalniņa dziesmu cikla ar dzejnieka Vika vārdiem. Izrādes galvenā tēma ir cilvēku savstarpējās attiecības, spēja atšķirt labo no ļaunā, un arī neglītajā un baisajā spēt saskatīt gaišo un skaisto. Sižeta galvenais personāžs ir aristokrātiskas izcelsmes jauneklis Gvinplēns, kurš bērnībā ticis sakropļots, sagriežot tam vaigus, un uz mūžu palicis par "cilvēku, kas smejas". Gvinplēns iemieso neglīto, atbaidošo tēlu, kuram tomēr ir laba sirds, tāpēc iekšēji ir skaists. Izrādes sižets ietver gan briesmīgo ielas muzikantu dzīvi, gan netaisnīgo un salto augstāko slāni, kam visam pa vidu tomēr spēj pastāvēt arī mīlestība, taisnīgums un labestība.

 

   Izrāde veidota ļoti oriģināli un moderni. Pat iztiekot ar vienveidīgu scenogrāfiju, tā spēj parādīt plašu daudzveidību, vien izmantojot gaismu spēli un kustīgas platformas, kuras idejas autori ir scenogrāfs Mihaels Kramenko un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Izrādi caurvij Imanta Kalniņa dziesmas, kuras ļoti interesantā veidā aranžējis un arī iespēlējis grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs, dodot tām jaunu, citādāku skanējumu. Atmosfēru paspilgtina arī muzikālā vadītāja Aināra Rubiķa izteiksmīgais skaņu celiņš. Ļoti labas spējas izrādē nodemonstrē paši Nacionālā teātra aktieri, īpaši galvenās lomas atveidotājs Kaspars Aniņš.

  Man īpaši patika, ka izrāde savā veidā atgādināja filmu ar tās aizraujošo sižeta gaitu un notikumu attēlošanu. Mani gan neaizrunāja Imanta Kalniņa dziesmu izmantošana, jo pat par spīti aranžējumiem, tie izrādē neiederējās, asociējoties ar ko citu. Izrādes stāstā manāmi arī Šekspīra darbu motīvi, kas, iespējams, izskaidrojams ar attēloto laikmetu līdzību. "Cilvēks, kas smejas" ir izrāde, kas liek uz dzīvi paraudzīties ar jaunu skatījumu.

 

Mans vērtējums: 6,5/10

 

Vairāk informācijas: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/cilveks-kas-smejas#images

 

P.S. izrādē aktieris Uldis Dumpis ļoti aktīvi skaita dziesmas tekstu hip-hop stilā (pavisam noteikti ir vērts redzēt) ;)