Romāns pārtop izrādē

"Svina garša"

• Kultūras "plaukts": Teātris
• Režisors: Valters Sīlis
• Žanrs: Traģikomēdija
• Vieta: Latvijas Nacionālais teātris
• Apmeklējuma datums: 11.03.2016

  Talantīgā režisora Valtera Sīļa jaunā izrāde ļoti interesantā un trāpīgā veidā uz teātra skatuves uzbur Māra Bērziņa romāna "Svina garša" pasauli. Izrāde stāsta par jauna latviešu puiša Matīsa dzīves līkločiem 20.gs. 40. gadu Latvijā, laikā kad strauji nomainās lielvalstu varas, apkārt plosās Otrais pasaules karš, tiek represētas un deportētas cilvēku masas. To visu un pat vēl vairāk spilgti piedzīvo arī nabaga Matīss, no vecāku aizbraukšanas prom uz Vāciju un uzdzīves kopā ar draugiem līdz pat jaunas mīlas atrašanai un nokļūšanai ebreju koncentrācijas nometnē. Jaunietis dabū izgaršot svina garšu gan tiešā (tiekot nelaimīgā kārtā sašauts vaigā) gan pārnestā nozīmē, izjūtot, kas šai drūmajā laikā notiek ar Latviju.

  Romāns atdzīvināts izrādē ļoti pārsteidzošā un veiksmīgā veidā, saglabājot drukātās grāmatas ideju un izmantojot izrādē kino cienīgus paņēmienus. Īpašu uzslavu pelnījuši scenogrāfs Uģis Bērziņš un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, kuri lieliski atraduši veidus kā uz vienas skatuves attēlot tik daudz, pat vienlaicīgi atšķirīgus laikus un vietas, projicējot uz sienas dažādus laikrakstu vai oriģinālromāna fragmentus, izmantojot tiešsaistes kameras un arī klasiski - izmantojot skatuves apgaismojumu. Tāpat jāuzslavē arī jaunā aktiera, galvenās lomas atveidotāja Raimonda Celma lieliskais aktiera sniegums. Tomēr no visiem lielākās uzslavas protams pelnījis pats režisors un dramatizējuma autors Valters Sīlis, kurš spējis, iespējams, vislabākajā veidā, pārnest tik apjomīgu romānu uz teātra skatuves.

 Personīgi izrādē "Svina garša" man vislabāk patika modernās un ļoti pārdomātās metodes, kā pēc iespējas precīzāk attēlot grāmatā rakstīto. Kā piemērus varu minēt palēninājuma brīžus riska un ātra sižeta pilnos momentos; kameras izmantošana, lai paraudzītos no izrādes varoņu skatupunkta un varoņu atstāstījuma vizualizācija. Man krietni vairāk patika izrādes pirmā daļa, kurā sižets risinājās raiti un ietvēra sevī ļoti dažādus notikumus, nekā otrā, kas bija ļoti drūma un pat nepatīkama,notikumi it kā vilkās un likās nebeidzami. Lai gan romānu neesmu lasījis, manuprāt, izrāde radīja ļoti labu un pārliecinošu priekšratu.

Mans vērtējums: 7/10  

Vairāk informācijas:
http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/svina-garsa 

Viena diena kino industrijā

 Sveicināts, cēzar!

• Kultūras "plaukts": Kino 
  
• Režisori: Ītans un Džoels Koeni
  
• Žanrs: Komēdija
  
• Oriģinālnosaukums: Hail, Caesar!
  
• Apmeklējuma datums: 14.03.2016
  
  
  
  
  
  

 Izcils aktieru ansamblis, asprātīgi momenti un lieliska retro gaisotne veido slaveno brāļu Koenu jaunāko meistardarbu, kas ļauj baudīt nedaudz citādāku, mākslinieciskāku kino, kā tas varbūt dzīvē ierasts. Filmai nav noteikta viena sižeta ar konkrētu sākumu un beigām, tā vairāk ir kā viena pilna diena no filmas galvenā varoņa - kino industrijas darbinieka Edija Meniksa dzīves - spontāna, nenoteikta un pārsteigumiem pilna. Filmas darbība norisinās 20.gs. 50. gados, kad savu zvaigžņu stundu piedzīvo televīzija, kas kino industrijai šķietami liek nonākt uz izmiršanas robežas. Šo laika atspoguļojumu izcili attēlo gan apģērbs un vide, kurā norisinās darbība, gan paši aktieri, to tēlojums un runātais teksts, tiem patiesi iejūtoties 50. gadu filmu zvaigžņu tēlā, radot iespaidu, ka filma tiešam tapusi Hičkoka laikā.

 Filmā "Sveicināts, cēzar!" visvairāk novērtēju tieši šo tik ļoti pārdomāto retro šarmu un iespēju izdzīvot vienu dienu 50. gadu filmas industrijas darbinieku dzīvē, kopā ar filmu studijas aģentu Ediju Meniksu risinot nabaga kino zvaigžņu problēmas un iesaistoties, iespējams, labākās filmas par Jēzu Kristu - "Sveicināts, cēzar!" (brāļi Koeni savai filmai devuši sižetā iesaistītās filmas nosaukumu) tapšanā. "Sveicināts, cēzar!" ir lieliska piektdienas vakara filma, mierīgam atpūtas brīdim un izbaudīšanai.

Mans vērtējums: 8/10

Vairāk  informācijas par filmu:
http://www.forumcinemas.lv/Event/301522/
http://www.imdb.com/title/tt0475290/

Filmas caur saksofonu skaņām

Saksofonu kvarteta  

n[ex]t move 

Latvijas koncerttūre

• Kultūras "plaukts": Koncerts
• Stils: Filmu mūzika
  
• Vieta: Ādažu kultūras centrs
• Apmeklējuma datums: 15.04.2016.

   N[ex]t move ir saksofonu kvartets, kurā 4 talantīgas mūziķes spēlē dažādu tembru saksofonus. Kā koncerta tēmu mūziķes bija izvēlējušās filmu mūziku. Tika spēlēti populāri skaņdarbi no amerikāņu, britu, krievu un arī latviešu filmām. Pirms katra priekšnesuma mūziķes iepazīstināja klausītājus ar konkrēto filmu, tās galveno varoni, sižetu, izcelsmi vai kādu vēl nedzirdētu, interesantu, komisku un pārsteidzošu faktu. Atbilstošas filmas gaisotni palīdzēja radīt arī kāds izvēlēts aksesuārs un skatuves apgaismojums. Saksofoni ar saviem dažādajiem tembriem lieliski saspēlējas un rada interesantu skanējumu, kas liek atgriezties pazīstamajā filmā un acu priekšā uzburt kādu tās ainu. Dažbrīd atkal rodas sajūta, ka tūlīt parādīsies ekrāns un sāksies kārtējā Erkila Puaro vai Simpsonu sērija. Bet līdz šim vēl nedzirdēti skaņdarbi vienkārši ļauj atpūsties krēslā, iepazīt ko jaunu un baudīt brīnišķo saksofonu skaņas harmoniju. Lai padarītu koncertu atraktīvāku, mūziķes papildināja priekšnesumu arī ar kustībām un lūdza iesaistīties publiku ritma plaudēšanā. Koncerta programmā tika spēlēta mūzika no Šerloka Holmsa, Džeimsa Bonda, Ostina Pauersa, Neiespējamās misijas, Maikla Džeksona, Šurika piedzīvojumiem, Pie bagātās kundzes, Beverihilsas policista un daudzām citām filmām.

  Man koncerts ļoti patika, jo es mīlu klausīties filmu mūzika, un brīnišķīgais saksofonu skanējums to ļāva izbaudīt pilnībā. 

Mans vērtējums: 7/10, pieticīgi, bet skaisti

Vairāk informācijas: 
 http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/damu-saksofonu-kvartets-next-move-uzsak-vislatvijas-koncertturi.a163203/

Otas triepiens Elitas Patmalnieces

"Levitācija"

 

• Kultūras "plaukts": Mākslas izstāde
• Autore: Elita Patmalniece
• Vieta: mākslas galerija Putti
• Apmeklējuma datums: 05.03.2016.

 

 

No 4. līdz 23. martam mākslas galerijā "Putti" bija iespējams apskatīt plaši pazīstamās latviešu mākslinieces Elitas Patmalnieces interaktīvo personālizstādi Levitācija. Izstādē viena telpas siena tika veltīta izstādes apmeklētājiem, lai tie pēc pašu patikas varētu izkrāsot kādu zīmējuma gabaliņu, tādā veidā arī paši izbaudot šo interesanto mākslas meditāciju. Izstādei gan bija neliels apjoms, bet tajā izstādītie darbi bija ļoti izteiksmīgi un spilgti attēloja mākslinieces rokrakstu.

 Apmeklējot izstādi, man laimējās arī tā lieliskā iespēja satikt pašu mākslinieci darba procesā un labāk iepazīt izstādes būtību un tās ideju tapšanu.

 "Levitācija" sniedz lielisku iespēju pabaudīt mākslu brīvi, atvērti un vēl pie tam bez maksas, kā radīta cilvēkiem, kas nav lieli nopietnās mākslas gardēži, bet vēlas dzīvei nedaudz vairāk krāsas.

 

Mans vērtējums: 6/10, neliela un ļoti gaumīga izstāde

 

Vairāk informācijas: http://putti.lv/arhivs/elitas-patmalnieces-personaliztade-levitacija

 

 

Skaistais un baisais

"Cilvēks, kas smejas"

• Kultūras "plaukts": Teātris
• Režisore: Rēzija Kalniņa
• Žanrs: muzikāla drāma, traģēdija
• Vieta: Latvijas Nacionālais teātris
• Apmeklējuma datums: 30.12.2016.

 

  Rēzijas Kalniņas izrāde "Cilvēks, kas smejas" veidota pēc Viktora Igo dramatiskā romāna motīviem un Imanta Kalniņa dziesmu cikla ar dzejnieka Vika vārdiem. Izrādes galvenā tēma ir cilvēku savstarpējās attiecības, spēja atšķirt labo no ļaunā, un arī neglītajā un baisajā spēt saskatīt gaišo un skaisto. Sižeta galvenais personāžs ir aristokrātiskas izcelsmes jauneklis Gvinplēns, kurš bērnībā ticis sakropļots, sagriežot tam vaigus, un uz mūžu palicis par "cilvēku, kas smejas". Gvinplēns iemieso neglīto, atbaidošo tēlu, kuram tomēr ir laba sirds, tāpēc iekšēji ir skaists. Izrādes sižets ietver gan briesmīgo ielas muzikantu dzīvi, gan netaisnīgo un salto augstāko slāni, kam visam pa vidu tomēr spēj pastāvēt arī mīlestība, taisnīgums un labestība.

 

   Izrāde veidota ļoti oriģināli un moderni. Pat iztiekot ar vienveidīgu scenogrāfiju, tā spēj parādīt plašu daudzveidību, vien izmantojot gaismu spēli un kustīgas platformas, kuras idejas autori ir scenogrāfs Mihaels Kramenko un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Izrādi caurvij Imanta Kalniņa dziesmas, kuras ļoti interesantā veidā aranžējis un arī iespēlējis grupas The Sound Poets solists Jānis Aišpurs, dodot tām jaunu, citādāku skanējumu. Atmosfēru paspilgtina arī muzikālā vadītāja Aināra Rubiķa izteiksmīgais skaņu celiņš. Ļoti labas spējas izrādē nodemonstrē paši Nacionālā teātra aktieri, īpaši galvenās lomas atveidotājs Kaspars Aniņš.

  Man īpaši patika, ka izrāde savā veidā atgādināja filmu ar tās aizraujošo sižeta gaitu un notikumu attēlošanu. Mani gan neaizrunāja Imanta Kalniņa dziesmu izmantošana, jo pat par spīti aranžējumiem, tie izrādē neiederējās, asociējoties ar ko citu. Izrādes stāstā manāmi arī Šekspīra darbu motīvi, kas, iespējams, izskaidrojams ar attēloto laikmetu līdzību. "Cilvēks, kas smejas" ir izrāde, kas liek uz dzīvi paraudzīties ar jaunu skatījumu.

 

Mans vērtējums: 6,5/10

 

Vairāk informācijas: http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/cilveks-kas-smejas#images

 

P.S. izrādē aktieris Uldis Dumpis ļoti aktīvi skaita dziesmas tekstu hip-hop stilā (pavisam noteikti ir vērts redzēt) ;)